1936.gada novembrī tika pabeigta “Strēlnieku muzeja” muzeja celtniecība (arhitekts Roberts Legzdiņš). Tā laika kara ministrs, ģenerālis Jānis Balodis par muzeja direktoru iecēla bijušo strēlnieku, Lāčplēša ordeņa kavalieri Jāni Reingoldu.
Diemžēl 1964.gadā negaisa laikā “Strēlnieku muzejs” (Nāves salas muzejs) nodeg.
Lai aprakstītu Nāves salas Strēlnieku muzeju, fragments no 1937.gadā izdotas Jāņa Porieša grāmatas “Strēlnieki Nāves salā”
1935. gada vasarā latviešu strēlnieku cīņu vietu Nāves salā apmeklēja valsts un ministru prezidents Dr. K. Ulmanis. Viņu pavadīja Latvijas atbrīvošanas cīņu virspavēlnieks un kara ministrs ģen. J. Balodis ar valdības locekļiem.
Pie Nāves salā celtā pieminekļa kritušiem latviešu strēlniekiem Dr. K. Ulmanis ministru kabineta vārdā nolika krāšņu vainagu. Viņš sacīja:
„Šinī brīdī, kad uz šīs asinīm slacītās zemes ieradies valsts prezidents un valdība godināt to piemiņu, kas cīnījās un krita par Latvijas valsti, tautu tin zemi, lai atļauts man kritušo slavu vairot, pateicībā noliekot šos ziedus.”
Valstsvīri dziļā cienā nolieca galvas un klusi pieminēja kritušos varoņus. Paskaidrojumus sniedza kara apgādes pārvaldes būvniecības daļas priekšnieks plkv. Galindoms.
„,Nāves salas piemineklis uzcelts 1924. g.,” teica Dr. K. Ulmanis, „bet līdz šim nekas netika darīts apkārtnes izdaiļošanā un ērtas satiksmes ierīkošanai. Tagad valdība veikusi pirmos priekšdarbus. Likti pamati sarga mājai un izbūvēts ap 2 klm garš ceļš uz pieminekli. Ekskursanti ērti varēs piekļūt piemineklim. Bez tam jāgādā, lai arī vilcienā varētu ērti sasniegt Nāves salu.”
Tagad visu šo varoņu piemiņai Nāves salā uzcelts piemiņas mūzejs, kurš vēstīs nākamām paaudzēm par lielajiem notikumiem Daugavas krastos, par dedzīgām varoņu sirdīm un asinīm, kuras slacījušas šo zemi, lai droša stāvētu latviešu valsts.
Piemiņas mūzejā saimniecības ēkas cēlusi apgādes pārvaldes būvniecības daļa pēc daļas priekšnieka plkv. Galindoma plāna. Būves darbus uzsāka 1936. g. pavasarī un nobeidza tā paša gada rudenī. Būvē izmantoti daudzi mūsu senču pārbaudīti celtniecības paņēmieni. Visas ēkas celtas no apaļiem baļķiem, klātas niedru jumtu. Saimniecības dzīvojamā ēka pati lielākā. Tajā ved sarkano ķieģeļu kāpnes. Masīvas ozola kolonas atbalsta jumtu. Verot ozola durvis, nokļūstam mājas priekšnamā, kurā kamīnveidīgi iemūrēta lielās piemiņas mūzeja istabas krāsns kurtuve. Pa kreisi durvis ved mūzejā istabā, kas ir liela un gaiša. Istaba pusotra stāva augsta, izlikta ar priežu parketu un skujota raksta griestiem. Tajā novietotas vitrīnas ar šajā apkārtnē notikušo cīņu piemiņas priekšmetiem, albumi ar fotouzņēmumiem, kartes, šēmas un citi materiāli par Nāves salas aizstāvju varonīgām gaitām. Istabas krāsns mūrēta no gaišdzelteniem Bauskas podiņiem, ar trim siltuma rieriem un rotāta īpatām vara pogām.
No priekšnama pa labi iekārtotas istabas un virtuve mūzeja saimniecības pārzinim. Lielākā istaba domāta viesiem.
Ēkas otra stāva ved koka kāpnes. Tur izbūvētas divas istabas ekskursantiem.
Netālu no mūzeja ēkas celta īpata saimniecības klētiņa, ar lieveni, zem kuras izbūvēts pagrabs. Klētiņā ved lokveidīgas trepes. Saimniecības kūts apvienota ar ērtu ratnīcu, kura domāta arī ekskursantu satiksmes līdzekļu novietnei.
Piemiņas mūzeja saimniecības zemes kopplatība ir nepilni 6 ha, no kuras lielā tiesa ir bijušie, pa daļai sabrukušie un smilšu aizbērtie ierakumi. Ik uz soļa redzami sarūsējušu dzeloņstiepuļu mudžekļi. Mūzeja pārzinis un saimniecības vadītājs — latviešu vecais strēlnieks paskaidros par vēsturiskām cīņām.
Piemiņas mūzejs tagad ērti sasniedzams no abiem Daugavas krastiem. No Rīgas-Jaunjelgavas ceļa šoseju un zemesceļu d-ts izbūvējis ceļu, kas nobeidzas upes malā. Šī ceļa galā satiksmei pār upi pašlaik ierīko pārceltuvi, no kuras tikai daži simts metri līdz Rīgas-Daugavpils ceļam un Saulkalnes stacijai.
Kritušo Rīgas un Kurzemes latviešu strēlnieku pulku piemiņai celtā obeliska smailei piestiprinātas trīs zeltītas zvaigznes, — simbolizēdamas šai novadā dažādos laikos un kaujās kritušo varoņu piemiņas vienību tautā. Šai vienībai celts arī jaunais mūzejs. Pie mūzeja saimniecības augļu dārzs, košuma krūmi un puķes.
Varoņu piemiņas muzejs Nāves sala paudīs strēlnieku un jaunās Latvijas cīnītāju slavu.
Tautas Vadoņa un ģen. J. Baloža ierosinājums un gādība ir pamatā Nāves salas varoņu piemiņas mūzeja celšanai un viņu karstākā vēlēšanās: lai šīs vietas lielo, asiņaino notikumu mācība stiprinātu pienākuma apziņā un tēvzemes mīlestībā visas zemes iedzīvotājus un viņu nākamās paaudzes!
Līdz ar to pa daļai veikts Latvijas atbrīvošanas cīņu vadoņa ģen. J. Baloža pēc cīņu izbeigšanās izteiktais vēlējums, — cienīgi apzīmēt tās vietas, kur brīvības cīņās notikušas ievērojamas kaujas un krituši dzimtenes labākie dēli. Ģen. J. Balodis izsacījās, ka kritušiem varoņiem ceļami nevien pieminekļi, bet kaujas vietās veidojamasi īpatas celtnes, kuru sargi būtu vēsturisko cīņu dalībnieki: tie varētu jaunajai paaudzei un tūristiem sniegt ziņas par vēsturisko cīņu nozīmi un gaitu. Ar gandarījumu var vērot šī vēlējuma piepildījumu.
Mūsu vēsturisko cīņu varoņi tautas piemiņa mūžam dzīvos!