Par Nāves salu

Nāves sala ir aptuveni 2 kvadrātkilometrus liels lēzens paaugstinājums Daugavas kreisajā krastā. No rietumiem, ziemeļiem un austrumiem šo salu iekļauj Daugava, no dienvidiem – maza Daugavas pieteka.

Pirmajā Pasaules karā Krievijas armijai 1915.gada rudenī atkāpjoties no Kurzemes un Zemgales, dažas karaspēka daļas bija palikušas Daugavas kreisajā krastā un ierakušās minētās pietekas līnijā. Šos ierakumus izveidoja par stipru, lielam garnizonam piemērotu placdarmu, ko nosauca par Ikšķiles priekštilta nocietinājumu.

Nāves sala, pēc sākotnējā ģeogrāfiskā jēdziena bija pussala. Tā ir agrākā Līves, tagad Daugmales pagasta Daugavas piekrastes daļa, kas slaidā puslokā iespiedusi Daugavas gultni ziemeļu virzienā. 

Šobrīd Nāves sala ir salu grupa, kas izveidojās pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzpludināšanas. Pēc rīgas HES ūdenskrātuves izveides, daudzas Daugavas dabīgās salas palika dzelmē, bet uzpludināšana radīja 50 jaunu salu.

Savu drūmo nosaukumu mantojusi strēlnieku laikmetā, kad no dienvidiem to atdalīja daudzkārtējās ienaidnieku dzeloņdrāšu rindas un ierakumu grāvji. Tā strēlnieki bija ieslēgti gan no dabas, gan mākslīgi veidotiem aizsprostojumiem.

Par godu Nāves salai ir uzrakstīta arī dziesma, kuru var uzskatīt par Nāves salas himnu, taču tās autors, diemžēl, nav zināms. Vairāk par Nāves salas vēsturi.