Par Nāves salu

Nāves sala ir aptuveni 2 kvadrātkilometrus liels lēzens paaugstinājums Daugavas kreisajā krastā. No rietumiem, ziemeļiem un austrumiem šo salu iekļauj Daugava, no dienvidiem - maza Daugavas pieteka.

Pirmajā Pasaules karā Krievijas armijai 1915.gada rudenī atkāpjoties no Kurzemes un Zemgales, dažas karaspēka daļas bija palikušas Daugavas kreisajā krastā un ierakušās minētās pietekas līnijā. Šos ierakumus izveidoja par stipru, lielam garnizonam piemērotu placdarmu, ko nosauca par Ikšķiles priekštilta nocietinājumu.

Nāves sala, pēc sākotnējā ģeogrāfiskā jēdziena bija pussala. Tā ir agrākā Līves, tagad Daugmales pagasta Daugavas piekrastes daļa, kas slaidā puslokā iespiedusi Daugavas gultni ziemeļu virzienā.

Savu drūmo nosaukumu mantojusi strēlnieku laikmetā, kad no dienvidiem to atdalīja daudzkārtējās ienaidnieku dzeloņdrāšu rindas un ierakumu grāvji. Tā strēlnieki bija ieslēgti gan no dabas, gan mākslīgi veidotiem aizsprostojumiem.

Par godu Nāves salai ir uzrakstīta arī dziesma, kuru var uzskatīt par Nāves salas himnu, taču tās autors, diemžēl, nav zināms.

***
Nāc uz Nāves salu, tur tev’ gaidīšu
Un pie raķeš’ gaismas saldi skūpstīšu.

Zilas tavas acis, skaidra tava sirds,
Sārti tavi vaigi, rožu lūpas mirdz.

Bet nav pusnakts pāri – zēns jau karā krīt,
Un pie raķeš’ gaismas meitēn’ as’rās mīt.

Vēsturiskie notikumi Nāves salā

I Pasaules karš

Pirmā pasaules kara laikā Nāvessala iegūst savu pašreizējo nosaukumu, jo katru dienu tajā gāja bojā, vai tika nogalināts kāds karavīrs.

1915. gads

1915. gada oktobris

1915. gada oktobris

Kaujās pret uzbrūkošo Vācijas armijau krievu karavīri Daugavas kreisajā krastā iepretim Ikšķilei izcīna placdarmu, kuru vēlāk nosauca par Nāves salu.

1916.gada pavasaris

Pavasara un vasaras cīņās Nāves salā strēlnieki zaudēja aptuveni pusotra simta karavīru, tika ievainoti arī abi bataljona komandieri Jānis Kalniņš un Jānis Francis.

1916.gada pavasaris

1916.gada 25.septembris

1916.gada 25.septembris

Visnežēlīgākais uzbrukums sākās 1916.gada 25.septembra agrā rītā, kad vācu armija pret Nāves salas aizstāvjiem pielietoja indīgās gāzes.
 
Tās pašas dienas pievakarē pār kājinieku tiltiņu un laivās 2.Rīgas bataljona strēlnieki drosmīgi devās gāzu saindētajā peklē, lai palīdzētu smagi cietušajam 173.Kameņeckas pulkam. Placdarmu strēlnieki aizstāvēja līdz 1916.gada 28.septembra vēlam vakaram.


1917.gada jūlijs

1917.gada jūlijā pēc Krievijas 12.armijas pavēlniecības rīkojuma, lai iztaisnotu frontes līniju, Nāves salu bez kaujas atdeva vāciešiem.

1917.gada jūlijs

1924.gada 27.jūlijs

1924.gada 27.jūlijs

1924.gada 27.jūlijā Latvijas Republikas Valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli Nāves salas aizstāvjiem (Pieminekļa autors – arhitekts Eižens Laube). Tas bija Latvijā pirmais 1.Pasaules kara kauju un Brīvības cīņu atcerei veltītais piemineklis.

1936.gada novembris

1936.gada novembrī tika pabeigta Nāves salas muzeja celtniecība (arhitekts Roberts Legzdiņš). Tā laika kara ministrs, ģenerālis Jānis Balodis par muzeja direktoru iecēla bijušo strēlnieku, Lāčplēša ordeņa kavalieri Jāni Reingoldu.

1936.gada novembris

1964.gads

1964.gads

1964.gadā negaisa laikā nodega Nāves salas muzejs.

1974./75.gads

1974./75.gadā līdz ar Rīgas HES ūdenskrātuves izveidošanu, lielākā daļa Nāves salas teritorijas tika appludināta.

1974./75.gads

2014. gads

2014. gads

Lai veicinātu patriotismu mūsdienu jauniešos, 2014. gadā tika izdota grāmata "Latviešu strēlnieki Nāves salā 1916". Tās autors atvaļinātais pulkvedis Jānis Hartmanis.

Strēlnieku piemineklim Nāves salā - 90

Latviešu strelnieki Naves salā 1916. gadā - intervija